Bedres uz ceļa – autobraucēja lielākais ienaidnieks

kasko apdrošināšanaTā kā visi no mums kaut reizi ir pārvietojušies no punkta “A” uz punktu “B” ar kādu transporta līdzekli, piekritīsit tam, ka Latvijas ceļi ir salīdzinoši briesmīgā tehniskā stāvoklī. Turklāt daudzas no bedrēm, kuras izraibina brauktuves visā valstī, var ne tikai sabojāt mūsu automašīnas, bet arī būt par iemeslu dažādiem ceļu satiksmes negadījumiem. Iespējams, lielākās “uzslavas” par sliktajiem ceļiem saņem VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kurš atbild par valsts nozīmes brauktuvēm. Savukārt pārējo mazāko ceļu un celiņu kvalitāti jāuzrauga tā uzturētājam – konkrētajai pašvaldībai vai privātajam īpašniekam. Lai arī “Latvijas autoceļu uzturētāja” darbinieki redzami uz brauktuvēm visā valstī, cenšoties “salāpīt” ceļus, bedru skaits joprojām ir liels, turklāt, sākoties pavasarim un vasarai, tas arvien palielinās.

Ikvienam autovadītājam ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva, kura pēc tam tiek izmantota, lai uzlabotu brauktuvju tehnisko kvalitāti. Ir pašsaprotami, ja tie, kuri maksā šo naudu, pretī arī pieprasa atbilstošu rezultātu, proti, normālus ceļus, jo pretējā gadījumā, ja ar bedrēm nekas netiek darīts, tās var nodarīt nopietnus bojājumus paša vai cita automašīnai, kā arī izraisīt avārijas situācijas. Tomēr, kā jau mēs zinām, līdzekļu ceļu remontam arvien pietrūkst, un katru gad’ no jauna atkal saskaramies ar vienu un to pašu problēmu.

Autovadītājiem der atcerēties, ka tās bedres, kuru laukums ir lielāks nekā 0,1 kvadrātmetrs un dziļums pārsniedz 5 centimetrus, ir satiksmei bīstamas. Ja esat novērojuši, ka uz kādas no brauktuvēm bieži sastopamas šādas bedres, varat par to ziņot “Latvijas ceļu uzturētājam”. Viņi, vadoties pēc ceļa uzturēšanas klases veiks remontu. Taču ir arī gadījumi, kad uz ceļa manāmas mazākas bedres, kuras atrodas viena pēc otras. Braucot pa tādām vietām, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo bieži vien izvairīties no bedrītēm ir praktiski neiespējami.

Kā veidojas bedres? Visbiežāk tās neparādās uzreiz, ir jāpaiet vairākiem gadiem, kad slodze, ko rada transporta līdzekļi, noārdīs asfalta virsējo kārtu, kā rezultātā, pēc apmēram 5 līdz 7 gadiem nāksies atjaunot segumu. Ja tas netiks paveikts, asfaltā parādīsies plaisas un papildu bedres. Lielāku vai mazāku bedru veidošanos veicina mitri laika apstākļi un sals, jo ūdens, sasalstot un atkūstot, “noēd” asfaltu.

Diemžēl nav pieejami konkrēti dati par to, cik negadījumu radušies tieši sliktās ceļu kvalitātes dēļ, jo obligātā civiltiesiskā apdrošināšana jeb OCTA šādā veidā radītos zaudējumus nesedz, tādēļ šie gadījumi netiek oficiāli skaitīti. Savukārt, kas attiecas uz apdrošināšanu, vienīgā polise, kura šādā gadījumā var kompensēt bedru radīto bojājumu izmaksas, ir KASKO. Šī apdrošināšana ietver plašu risku klāstu, tostarp arī, piemēram, hidrotriecienu, kuru automašīnas visbiežāk saņem, iebraucot peļķē, kura pilna ar ūdeni.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā pēdējos gados nav kļuvis ievērojami mazāks, turklāt ir skaidrs, ka nereti tiešā vai netiešā veidā avārijas izraisīšanā ir vainojami arī nekvalitatīvie ceļi.

Ja šoferi satiekas, par ko viņi visbiežāk apspriežas? Tiek runāts ne tikai par pašiem transporta līdzekļiem, bet arī brauktuvēm. Un šeit agri vai vēlu nonākam pie tēmas par bedrēm. Acīgākie noteikti būs ievērojuši, ka ir pat pieejamas vairākas mobilās aplikācijas, kurās norādīti bedrainākie ceļi, turklāt arī paši šoferi var pievienot savu informāciju par konkrētā ceļa posma kvalitāti, lai pabrīdinātu citus autovadītājus.

Nav šaubu, ka bedres ir viens no autobraucēja lielākajiem ienaidniekiem. Taču, ņemot vērā to, ka tik ātri no tām mēs vaļā netiksim, ir jāiemācās sadzīvot. Un to iespējams darīt, ne tikai uzmanīgi braucot un esot vērīgiem, bet arī, iegādājoties KASKO apdrošināšanu.