Līkumoti lauku ceļi – bīstami tev un citiem!

octaTas, ka daudzi Latvijas ceļi ir diezgan briesmīgā stāvoklī, nevienu nepārsteidz. Un šeit ir runa ne tikai par asfaltētajām brauktuvēm, bet arī lauku ceļiem. Uz tiem ir daudz satiksmes dalībniekiem bīstamu bedru, kā arī asie līkumi pārbauda ne viena vien šofera braukšanas prasmes. Mūsu valstī ceļu tehniskais stāvoklis ir to uzturētāju (valsts, pašvaldības vai privātā ceļa īpašnieka) pārziņā. Un to, cik katrs no viņiem prasmīgi spēj par brauktuvēm rūpēties, paši varam pārbaudīt. Valsts nozīmes ceļi ir VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” atbildībā. “Latvijas autoceļu uzturētājs” uz valsts autoceļiem ik dienu veic aptuveni 200 dažādus darbus, lai brauktuves uzturētu atbilstošā kārtībā. Kopējais autoceļu garums, kas ir šī uzņēmuma pārziņā – vairāk nekā 20 000 kilometru. No tiem apmēram 8000 kilometri ir asfaltēti, savukārt teju 12 000 kilometri – grants ceļi.

Šogad “Latvijas ceļu uzturētājs” ir parūpējies par bedru remontu uz ceļiem vairāku tūkstošu kvadrātmetru platībā, taču bīstamu bedru uz dažāda veida ceļiem joprojām ir pietiekoši daudz.

Ņemot vērā to, ka ikviens transportlīdzekļa vadītājs ik gadu maksā autoceļu izmantošanas nodevu, kuras, kā tiek vēstīts, izmanto autoceļu uzturēšanai atbilstošā tehniskā stāvoklī, šoferiem ir tiesības pieprasīt, lai ceļi nebūtu bedraini. Nepatīkamu laika apstākļu ietekmē bedres kļūst vēl bīstamākas un grūtāk pamanāmas, un iebraukšana tajās ne tikai var rezultēties ar bojātu auto, bet arī izraisītu negadījumu.

Ir noteikts, ka sabiedrībai bīstamu bedru laukums pārsniedz 0,1 m2, bet dziļums – 5 centimetrus. Par šādu beru esamību uz ceļa iespējams ziņot “Latvijas autoceļu uzturētājam”. Ņemot vērā ceļa uzturēšanas klasi, uzņēmums veiks bedru remontu.

            Vietējo ceļu sakārtošana tiek veikta par valsts budžeta līdzekļiem. Tā kā šī finansējuma apjoms nav pietiekams, daudzu lauku ceļu segums ir pamatīgi nolietojies un tādēļ pavasaros un rudeņos šie posmi pārvēršas par īstu pārbaudījumu daudziem autovadītājiem. Arī ūdens novadīšanas sistēma no zemes ceļiem daudzviet nav sakārtota, tādēļ gandrīz puse Latvijas valstī esošo lauku ceļu ir sliktā vai pat ļoti sliktā stāvoklī.

            Tomēr bedres nav vienīgais riska faktors, kas apdraud šoferus. Kuram gan nav gadījies braukt pa grants ceļu, kurš ir ļoti šaurs un līkumains? Šādas brauktuves ir potenciālas negadījumu vietas. Turklāt bīstamība palielinās ziemas sezonā, kad ceļi apledo un aizsnieg, līdz ar to tiek kļūst vēl šaurāki un bīstamāki.

            Uz šiem šaurajiem, bedrainajiem un līkumainajiem ceļiem ik gadu notiek vairāki negadījumi. Turklāt ne vienmēr pie vainas ir paši autovadītāji – gadās, ka arī nepārredzams vai nekvalitatīvs ceļš ir bijis par iemeslu negadījumam. Tomēr diemžēl tāda apdrošināšana kā OCTA nesedz zaudējumus, kuri radušies, piemēram, bedru dēļ.

            Sliktā ceļu kvalitāte Latvijā ir ļoti apspriests temats gan medijos, gan autovadītāju vidū. Ir pat radītas viedtālruņu aplikācijas, kuras var palīdzēt, dodoties ceļā. Tajās norādītas gan lielākās un bīstamākās bedres, gan arī nekvalitatīvākie ceļi. Kā saka – ja valsts nespēj palīdzēt, autovadītāji metas uz vienu roku un sāk palīdzēt viens otram. Tāpat, ņemot vērā plašo apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību, ir iespējams arī atrast polises, kuras sedz izdevumus par bojājumu novēršanu, kas radušies nekvalitatīvu ceļu dēļ.